Braille technology

Ikoranabuhanga rya Braille ni tekinoroji ifasha ituma abantu bafite ubumuga bwo kutabona cyangwa bafite ubumuga bwo kutabona gusoma, kwandika, cyangwa gukoresha braille hakoreshejwe ikoranabuhanga.[1] Iri koranabuhanga ryemerera abakoresha gukora imirimo isanzwe nko kwandika, kureba kuri interineti, kwandika mu nyandiko ya Braille no gucapa mu nyandiko, kwishora mu biganiro, gukuramo dosiye n'umuziki, gukoresha imeri ya elegitoronike, gutwika umuziki, no gusoma inyandiko. Iyemerera kandi abanyeshuri bafite ubumuga bwo kutabona cyangwa ubumuga bwo kutabona kurangiza imirimo yose mwishuri nkabandi banyeshuri bigana kandi ibemerera kwiga kumurongo. Ifasha abanyamwuga gukora akazi kabo nabarimu gutanga ibiganiro bakoresheje ibyuma na software. Iterambere mu ikoranabuhanga rya Braille rifite ireme kuko impumyi zishobora kubona inyandiko nyinshi, ibitabo, n'amasomero, kandi bikanorohereza gucapa inyandiko za Braille.[2][3]

"N'ubwo gahunda ya Braille igera ku isi hose, Ihuriro ry’igihugu ry’abafite ubumuga bwo kutabona rivuga ko 10 ku ijana gusa by’abafite ubumuga bwo kutabona bashobora gusoma Braille".[4][5]

Porogaramu hindura

Zimwe muri software ziboneka muri iki gihe:

Duxbury DBT ni gahunda yo guhindura inyandiko ya braille isobanura inkprint kuri braille na braille kuri inkprint yindimi zirenga 180.

JAWS, ni porogaramu isoma amagambo kuri ecran kandi igafasha gushakisha ububiko, inyandiko na porogaramu kuri Microsoft Windows. Amagambo ari kuri ecran arashobora no koherezwa kuri Braille yerekana.

Kurzweil, igikoresho gisikana inyandiko muri mudasobwa kandi kikavuga.

nvda, fungura isoko ya ecran yo gusoma software hamwe na braille.

Ibyuma hindura

Kwerekana Braille

Mwandikisho ya Braille, yakoreshwaga gusa nimyandikire ya Braille. Braille isoma abakoresha mudasobwa bahitamo clavier isanzwe nkinyandiko ihimba ibikoresho byinjiza. Mwandikisho ya mudasobwa ya Braille ni gake cyane.

Igishushanyo mbonera

Icyapa cyandika

E-ibitabo bya e-Braille, ukoresheje polymers amashanyarazi, [6] kugeza ubu nkigishushanyo mbonera[7]

  1. https://www.teachingvisuallyimpaired.com/braille-technology.html
  2. https://web.archive.org/web/20080220185733/http://www.afb.org/Section.asp?SectionID=4&TopicID=31&DocumentID=1282
  3. "Archive copy". Archived from the original on 2009-07-21. Retrieved 2024-01-24.{{cite web}}: CS1 maint: archived copy as title (link)
  4. https://www.wired.com/science/discoveries/news/2000/02/34435
  5. https://en.wikipedia.org/wiki/Assistive_technology
  6. http://spie.org/x37076.xml?ArticleID=x37076
  7. https://www.teachingvisuallyimpaired.com/braille-technology.html